Trušu šķirnes

Visi zin, ka suņiem un kaķiem ir šķirnes,savas izstādes,izcelsmes dokumenti. Bet, vai zin, ka tas viss ir gan lielajiem, gan pundurtrusīšiem...

Trušus iedala šķirnēs jau, pirmkārt - pēc to svara. Ir lielie, vidējie, mazie truši - audzē gaļas un kažokādas ieguvei (mazo zemākais svars - 2,5kg). Un ir pundurtruši - mājas mīluļi, kuru pieļaujamais svars ir 900g - 2,1kg. (vienmēr jāatceras, ka šie trusīši ir mākslīgi selekcionēti, lai būtu arvien MAZĀKI UN MAZĀKI - ne - lielāki un dūšīgāki!!!) 

Visi truši iedalās ne tikai pēc to svara, bet arī pēc to apmatojuma

  •  - parasts apmatojums,
  •  - īss (visi reksi),
  •  - garš (angoras truši),
  •  - vidēji garš (lapsu truši, lauvasgalvas un jamoras)
  •  - apmatojums ar īpašu spīdumu (satīni).

Savukārt arī tas, kādas ir truša ausis, nosaka šķirni - truši ar ausīm uz leju tiek saukti par AUNTRUŠIEM.

Daudzām no šīm gaļas - kažokādu trušu šķirnēm ir izveidots mazais - PUNDURTRUŠA - paveids, kas viscaur ir tāds pats, tikai mazākā izmērā.

Lai noteiktu truša atbilstību šķirnei (fenotipu), to novērtē (audzētavā vai izstādē, pusaudzi vai pieaugušu)- sver, mēra ausu garumu, apskata ķermeņa kompozīciju, ausu novietojumu, acu un nagu krāsu, apmatojuma krāsu un stāvokli ( gluds, spīdīgs)utt. Pašsaprotams ir pareizs sakodiens, kurš deldē visu mūžu augošos truša zobus.

Par visiem šiem kritērijiem trusis saņem punktus un saņem savu gala vērtējumu - atbilstību šķirnei. Tas pats viss attiecas uz pundurtrušiem...            Trušiem, kuriem ir ciltsraksti, ausīs tetovēti nummuri (arī mūsu audzētavas vaislas dzīvniekiem, kuri atbraukuši no izstādēm ārpus Latvijas). Parasti kreisajā ausī ir audzētavas nummurs (mums tas bija LV61, kad mēs piedalījāmies izstādēs Latvijā), bet labajā ausī- dzimšanas mēnesis, gads un truša kārtas nummurs konkrētajā šķirnē. (Dažās valstīs šī kārtība ir savādāka)

Mūsu audzētava ciltsdarbu vairs neved un trušiem izcelsmes dokumentus neizsniedz. Tomēr cenšamies saglabāt konkrēto šķirņu kvalitāti, jo, kādi šie kritēriji ir, mums ir zināms. Tāpēc mūsu audzētavas dzīvniekus nevar izmantot kā vaislas materiālu ciltsdarbam( to ved tikai, sastāvot kādā no organizācijām un pakļaujoties kontrolei). Meitenītes savā audzētavā vaislai audzējam paši, arvien atlasot pašas labākās un konkrētai šķirnei atbilstošākās, bet puišus vaislai ievedam no starptautiskajām trušu izstādēm, kas notiek Eiropas valstīs katru gadu. Viņi ir tetovēti, ar ciltsrakstiem un novērtējumu, braukuši tālu ceļu. Ne vienmēr varam dabūt no izstādēm tos, kuri ir vajadzīgi, tāpēc, lai izvairītos no tuvradniecības, nākas izmantot šķirņu krustošanu.

Pēc maniem novērojumiem teju 17 gadu garumā, pundurtrušu šķirnes atškiras ne tikai ar izskatu, bet arī...ar raksturiņiem. (KAUT ARĪ IR IZTEIKTI INTERESANTI IZŅĒMUMI!) Tā, piemēram, auntruši ir mierīgāki, ar nosvērtāku nervu sistēmu. Krāsainie pundurtrusīši, hermelīni, hototi ir darbīgāki, šiverīgāki. Pundurreksi mēdz būt ļoti maigi, jūtīgi, bet arī savdabīgi( kā jau viņu izskats ar čirkainajām ūsiņām un pāris uzacu matiem...). Par lapsutrušiem grūtāk spriest, jo tos audzēju salīdzinoši neilgu laiku.

No vairākām šķirnēm mums audzētavā ir tikai pa vienam pārstāvim no pāra, un šāds stāvoklis ir  ieildzis un būs vismaz līdz 2021.g.rudenim, kad atkal varam cerēt uz izstādēm Čehijā, Vācijā un citur.( Braukšana no tām nav ne viegla, ne lēta, dažreiz 20 un vairāk stundu ceļā trusim jāpavada mazā kastītē). Tā pa vienam šķirnes eksemplāram mums ir dzeltenais pundurrekss un sarkanais satīns.

Ceru, ka ar šo rakstu guvāt vispārizglītojošu ieskatu par īstiem pundurtrušiem!!!