Pundurtrušu barošana

Pundurtruša barošana ir ļoti vienkārša, un tajā pašā laikā – grūti izpildāma – jo mums saviem mīluļiem allaž, tāpat, kā bērniem, gribas iedot kaut ko vēl un vēl garšīgu...Un trusēnam, it īpaši mazam, tikko pārvestam mājās, tas var ļoti kaitēt. Tāpēc būsim atbildīgi, ar savu labo gribu nenodarīsim pāri, BŪSIM GUDRI!

PUNDURTRUSĪŠA pamatbarības vielas ir

  • -         SIENS un ŪDENS – tiem jābūt pieejamām vienmēr. Sienam jāatrodas barotavā, jo no savu kāju apakšas trusis ēd nelabprāt. Siens vienmēr pirms došanas ir jāapskata un jāpaosta – vai nav pelējis. Tāds siens trusim ir kaitīgs, pie kam arī ilgtermiņā – pelējuša siena toksīns saglabājas truša organismā visu mūžu un izsauc saslimšanas pazīmes, sasniedzot kritisko robežu. Pundurtrusīši slikti ēd rupju, pāraugušu, garu sienu ( laukos no ruļļiem), kā arī izžāvētu pļauta, sēta mauriņa zāli. Zooveikalos pirkto sienu arī vienmēr ir jāapskata. SIENU DODAM ARĪ VISU VASARU, KAD IR PIEEJAMA  ZAĻĀ ZĀLĪTE, TAD ARĪ!
  • -         Ūdenim jābūt svaigam, pašsaprotami – tīram. Paņemot mazu trusēnu, jāzin, vai tas jau prot dzert no dzirdnītes ar snīpīti (mūsu audzētavas trusēni neprot). Pārsvarā gandrīz visi to drīz iemācās, bet pirmajā brīdī, lai trusītis nepaliktu bez ūdens, būrī jāievieto arī māla trauciņš ar ūdeni (vieglākus trauciņus trusēns netīšām, un vēlāk arī – tīšām – var apgāzt). Ir gadījumi, kad trusēns, aizejot mājās, it kā negrib dzert piedāvāto ūdeni. Var būt, jo mums audzētavā ir ļoti labas kvalitātes nefiltrēts ūdens. Taču parasti pie pieejamā ūdens pierod un viss ir labi. Ekstremālākam gadījumam der zināt, ka visiem dzīvniekiem patīk dzert lietus un sniega ūdeni!
  • -         Svarīga barošanas sastāvdaļa ir KOMBINĒTĀ BARĪBA – tā sauktais kombikorms. Tā var būt sarežģītāka vai vienkāršāka, dārgāka vai lētāka, krāsota vai dabīga. Visas saturēs vairāk vai mazāk trusim nepieciešamās barības vielas, minerālvielas, šķiedrvielas, vitamīnus utt. Kombinētās barības piedāvājums ir patiešām ļoti liels un jūsu pašu ziņā ir lemt – ar ko barosiet savu mīluli.  Ja mazulis nāk no mūsu audzētavas, tad līdzi būs maisiņš ar mūsu iecienīto barību – Dobeles dzirnavnieka papildbarību trušiem ar lucernu. (Kur nopirkt – arī atradīsiet mūsu mājas lapā). Ja lietojat citu, tad daļu no pārāk komplicētajām barības sastāvdaļām trusēns vienkārši regulāri neapēd un tā ir jāmet ārā. Ja ar laiku pamanat, ka pundurtrusītis ir izlutinājies un nemaz vairs negrib ēst sienu vai arī sāk kļūt pārāk apaļš – tad iesaku šad tad uz nakti kombinēto barību noņemt, tā aicinot dzīvnieku ēst sienu, kas ir viņam vitāli nepieciešams (bet to jau viņš nezin).
  • -         Uz šīs nots tad arī varētu palikt – to der atcerēties (ir audzētāji, kas saviem trušiem vairāk neko arī nedod, tā veiksmīgi izvairoties no dažādām gremošanas problēmām), taču mēs tomēr turam savu mīļdzīvnieku tāpēc, lai sagādātu sev un viņam prieku, un  -

 Mums patīk ēst!

  • -         Ēdam viegli vītinātu (vismaz dažas stundas) zaļo zālīti no agra pavasara (iesākam pa lapiņai) līdz pirmajām rudens salnām. Zāles daudzums ir pa saujiņai dienā – ja dzīvojam būrītī un – cik lien – ja dzīvojam aplociņā un kustību ir pietiekami( tad neskādē arī salijusi un rasaina zāle). Zāli ēdam dažādu, negaršos zaļais, sētais mauriņš. Nedrīkst dot indīgos augus- visbiežāk sastopamās ir gundegas (dzelteni ziedi, vijas pa zemi, lapas tumšzaļas, spīdīgas), suņuburkšķi (kamēr mazi, var nepamanīt – lapas līdzīgas burkānu lakstiem u.c.) Starp citu, mājās jāuzmanās, lai trusis neēd istabas augus, no kuriem daudzi ir tiešām indīgi. Dzīvnieks, kuru no savvaļas izcelsmes šķir n-tās paaudzes, nezin pats, kuri augi ir indīgi!

No augiem īpaši garšo tie, kuri satur rūgtvielas – biežāk sastopamie ir pelašķi un vībotnes. Tos slotiņu veidā var ērti savākt un sakaltēt garajai ziemai, kad sienā nav nevienas lapiņas. Tāpat iesaku savākt un sažāvēt ozola lapas un ceļmallapas – gadījumam, ja sadumpojas vēders.

  • -         Dodam trusītim grauzt svaigus koku zarus. Mazulim tieviņus, pieaugušam  - līdz pirksta resnumam. Trusis apgrauzīs kokam mizu, pumpurus. Var dot dažādus zarus (izņemot ievu, kas ir indīga) – vislabāk kārklus (rūgtvielas!), ābeļu, bumbieru zarus. Nedodam kauleņkokus to sveķu dēļ. Tāpat skujeņus sveķu dēļ dodam tikai ziemas aukstajā – mīnusu periodā. Ar bērzu zariem nevajadzētu pārspīlēt, jo tiem ir urīndzenošas īpašības. Pieredze ir arī ar avenājiem un upenājiem – tos ēd retais trusis (vien ēdelīgie, kuri ņem priekšā visu un allaž ir izsalkuši).
  • -         Tukšajā ziemas periodā trusīti var iepriecināt ar svaigiem, no meža pārnestiem mellenājiem.
  • -         Trusis noteikti labprāt ēdīs kādu svaigu barību – kā kārumu – burkānu, ābolu, banānu. Ēd arī žāvētus ābolus, bet iesaku ierobežot šo visu ēdamlietu daudzumu, jo diemžēl pundurtrusītim ātri “piemetas” mīksts vēders, kuru tad ir jāārstē, vai gluži otrādi – arī problēma. Manā pieredzē tas notika it bieži arī ar kāpostu, ķirbi. Tāpēc tos dot neiesaku, ja negribat problēmas sev un savam dzīvnieciņam. Ļoti neiesaku izmēģināt ogas, tomātus, gurķus utt. – ja to visu gribat vasarā kādam iebarot, tad jāņem vismaz jūrascūciņa...
  • -         Kā neitrāls gardums, kam gan nav īpašas vērtības ēdienkartē, varētu būt pakaltēta graudu maizīte, bet jāatceras, ka tās sastāvā tomēr ir SĀLS un CUKURS – nezin vai dzīvniekam vajadzīgas lietas! Tātad – nedaudz, tikai priekam.
  • -         Pavisam ekoloģiska uztura piekritēji var radināt savu dzīvnieciņu kombikorma vietā ēst graudus ( ne rudzus), bet tas nebūs viegli.
  • -         VISLABĀK JŪTĀS UN VISDŪŠĪGĀKIE PĒC MANAS PIEREDZES IR TIE TRUSĪŠI, KURI DAUDZ ĒD SIENU UN KURU PĀRĒJĀ BARĪBA IR PĒC IESPĒJAS VIENKĀRŠĀKA!!!

LABU APETĪTI!!


 .