TRUSĪTIS KARSTĀ VASARĀ

SVARĪGI!!!


PUNDURTRUSĪŠI  savu anatomisko īpatnību dēļ (salīdzinoši maza sirsniņa un plaušas, nespēja sevi atdzesēt elsojot vai caur ādu – svīstot)ļoti grūti panes karstumu, tāpēc jāraugās ,lai tie nepārkarstu - jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā, bet ne caurvējā vai tieši pie ventilatora (var nosēsties pats pie trušu būra un pārbaudīt, cik tālu ventilatoru jāliek, lai trusis nesaņemtu tiešu, strauju gaisa plūsmu...) Obligāti, vairāk nekā citkārt, jāraugās, lai būtu pieejams svaigs dzeramais ūdens, kā arī kāda svaiga lapiņa (sausa!), zariņš, burkāna ripiņa, jo trusītis karstajā laikā mēdz maz ēst.

 Ja trusītis paliek šļaugans, apātisks, neceļas uz kājām, viņam jāsniedz PIRMĀ PALIDZĪBA - un tas būtu - -- mitrināt ausis ar vēsu drānu vai slapju, aukstu roku,

  • -- var uzsegt uz brīdi mitru (ne slapju) dvielīti uz ķermenīša, var ar mitru roku paslaucīt purniņu,
  • -- noteikti pārvietot uz citu vietu (neturēt klēpī, kur ir vēl karstāk).
  • -- NEMĒRKT TRUSĪTI ŪDENĪ - tā nebūs palīdzība , bet šoks,
  • -- to visu darīt mierīgi, nebiedējot viņu (piedodiet - bez kliegšanas, kas dzīvnieciņu pārbiedēs)
  • -- atstājot trusīti vienu mājās, nodrošināt, lai dzeramais trauciņš būtu stabils, ja dzer no pudelītes, tad lai ir labi dabūjams ūdens, lai dzīvnieks nepaliek bez iespējas padzerties.
  • -- neatstāt trusīti vienu karstā mašīnā,
  • -- ja vedam sev līdzi uz laukiem, tad piemērotā pārvadājamā konteinerītī vai nelielā būrītī vai groziņā, kas pārsegts ar drānu, kaste vasarā nederēs,
  • -- jāraugās, lai āra būrim nespīdētu tieši virsū karstie saules stari.

 TAS VISS IR SVARīGI, JO DIEMŽĒL, TEMPERATŪRAI SASNIEDZOT VAIRĀK Kā 30 GRĀDUS, MĒDZ BŪT ARĪ BĒDĪGI GADĪJUMI ....

 BAROŠANAI vasarā maksimāli jāsatur dabīgas lietas

  • --- tīrs, labs dzeramais ūdens – pašsaprotami,
  • --- turpinām izbarot sienu, kas ir truša galvenā barība,
  • --- dodam saplūktu vai grieztu zāli (ne samaltu ar pļaujmašīnu), kas ir 1 dienu vītināta izklātā veidā,
  • --- dodam kombinēto barību, bet mazāk, nekā ziemā,
  • --- cienājam ar pieneņu, dažādu koku lapām, dodam ceļmallapas un rūgtvielas – vībotnes, pelašķus,
  • --- regulāri ieliekam kādu svaigu zaru (izņemot ievas, kas ir indīgas), vislabāk garšos ābele, bumbiere, kārkli, bet nesmādēs arī citus kokus, lai tikai nav sakaltuši,
  • --- cienājam ar burkāniem, āboliem, dillēm, pētersīļiem un citiem garšaugiem no sava dārza (banānus varbūt atstājam tukšajam ziemas laikam),
  • --- un – neizmēģinām uz sava trusīša visādas mizas un citu ko, par ko tiek tik daudz man vaicāts!

 TRUŠIEM INDĪGAS ir ievas, suņstobri (laikam tie ir tie paši suņuburkšķi), pļavās bieži sastopamās dzeltenās gundegas, kā arī vēl citi augi. Tātad – būs droši, ja dosim mazāk, bet pazīstamus augus.

Te jāpiebilst, ka trusīši, kas dienas vada aplociņā un daudz tātad kustās, nav īpaši jūtīgi uz mitru (rasainu, salijušu) zāli.

 Vasara arī ir laiks, kad savu trusīti varat vadāt sedliņos – pavadiņā(nu jau zooveikalos ir nopērkami tieši trušiem. To varam darīt no 3 mēnešu vecuma.

 LAI JAUKI VARAT IZBAUDĪT LATVIJAS VASARU!

 .